Sapņu skaidrojums…

   Lai gan tu varbūt teiksi, ka sapņus neredzi vispār, psihologi skaidro, ka tos redz katrs. Cits jautājums – vai tu tos atceries.  

Nav skaidri zināms, kāpēc daži cilvēki savus sapņus  vispār neatceras, taču iespējams, ka tos atcerēties neļauj cenzūra.  

Jo vairāk cilvēks domā par sapņiem un analizē tos, jo lielāka iespēja, ka viņš biežāk atcerēsies sapnī redzēto. Jo aktīvāk cilvēks risina savas problēmas, jo mazāk viņu nomoka sapņi. Sapņu skaidrošana ir ļoti individuāla. Protams, daudzām tautām ir savas sapņu skaidrošanas tradīcijas, un daļa taisnības jau tur ir. Ja vecmāmiņa teica, ka ūdens sapnī nozīmē slimību, tā arī notiek. Bieži vien mūsu jutekļi slimības signālus uztver ātrāk, nekā mēs saprotam ar prātu. Šī informācija par slimību un to, ka tās gadījumā sapnī jāredz ūdens, kaut kādā veidā saslēdzas, un tu patiešām sapnī ieraugi ūdeni. Sapņa saturs veidojas, ņemot vērā tavu uzkrāto informāciju. 

Vienmēr svarīgi sapņos ievērot skaitļus. Piemēram, tu atrodies kādas mājas ceturtajā stāvā. Nu tad pārdomā, kas tev asociējas ar skaitli „4”. 

Arī skaņas, krāsas un smaržas var būt ļoti nozīmīgas un skaidrojošas. 

                               (Raksta pamatā info no žurnāla Cosmopolitan – februāris, 2003)

Infantilie un pārveidotie sapņi…

 Sapņi, kas kaut ko nozīmē…Iegrimstot miegā, tajās aptuveni astoņās stundās mēs saskatāmies tādus skatus, kādus nebūtu spējīgs radīt pat slavenākie sapņu transformētāji kinomākslā.   Nozvana modinātājs, tu piecelies un no redzētā atceries vien tik vien kā sajūtas, bet pēc pāris minūtēm arī tās jau ir izgaisušas. Tomēr speciālisti iesaka neattiekties pret sapņiem tik pavirši. Tie ir tikpat svarīgi un nozīmīgi kā reālā dzīve, kas notiek mums apkārt. Tie šifrētā veidā sniedz mums ļoti nepieciešamu informāciju. Atšifrēšanai nederēs sapņu grāmatas, jo speciālisti uzskata, ka nav iespējams radīt universiālus sapņu skaidrojumus.  Infantilie un pārveidotie sapņi 

Sapņu veidu ir bezgalīgi daudz. Visizplatītākie ir tā dēvētie infantilie sapņi, kas ir mūsu ikdienas vēlmju piepildījums. Tie ir sapņi par lietām, kuras cilvēks nespēj piepildīt reālajā dzīvē, un tāpēc šīs vēlmes apmierina sapnī. Piemēram, tev ir alerģija pret zemenēm, bet sapnī tu redzi, ka ēd milzīgu porciju zemeņu ar putukrējumu. Šiem sapņiem pieskaitāmi arī seksuālie sapņi. Taču seksuālās vajadzības ir vienīgās, kuras sapņa laikā patiešām iespējams apmierināt. Pamostoties tu nevari justies paēdis, padzēris, bet pēc erotiska sapņa noskatīšanās tu vari justies seksuāli apmierināts/-a. Cita veida sapņi ir transformētie sapņi, kas ir apstrādāta zemapziņas informācija. Šos sapņus cilvēki arī visbiežāk atceras. Jo sapnis nesakarīgāks, murgaināks un jokaināks, jo tas ir vieglāk analizējams. Savukārt, jo sapnis loģiskāks un saprotamāks, jo grūtāk analizējams. Freids uzskatīja – tas tāpēc, ka informācija tiek tik ļoti sakārtota, ka no patiesās informācijas sapnī nekas vairs nav palicis. 

                                   (Raksta pamatā info no žurnāla Cosmopolitan – februāris, 2003…Attēls no – http://astro.res.lt)

Pirmās zinātniskās teorijas par sapņiem…

 Pirmā zinātniskā teorija par sapņiem pieder Zigmundam Freidam, kurš uzskatīja, ka sapņi ir karalisks ceļš uz zemapziņu. Viņš skaidro, ka cilvēkam ir apziņa, zemapziņa un priekšapziņa. Pēdējā glabājas tā informācija, kuru mēs vairs neapzināmies, bet kura nav arī paglabāta zemapziņā. Starp priekšapziņu un zemapziņu kā filtrs darbojas cenzūra. Dienas laikā tā neļauj mūsu apziņā nonākt informācijai no zemapziņas, savukārt miega laikā tā nedaudz atslābst, gluži tāpat kā visi muskuļi, un informācija, kas glabājas zemapziņā, spēj nonākt priekšapziņā. Tā kā šī informācija var būt mums pārāk traumējoša, priekšapziņa to ietērpj simboliskos tēlos un pārvērš nosacīti vieglāk uztveramā. Tu sapnī redzi sievieti, bet īstenībā stāsts ir par vīrieti. Tu sapnī redzi, piemēram, ka kāds nomirst, bet īstenībā varbūt kāds piedzimst. Vienā tēlā var būt  apvienotas vairāku cilvēku jeb objektu īpašības. 

Cita sapņu analīzes teorija pieder Karlam Gustavam Jungam. Viņš uzskatīja, ka sapnis, katrs tēls un objekts, ko redzam sapnī, ir mūsu personības daļa. Piemēram, ja tu sapnī redzi meitenīti, kura sēž pie galda, viena tava personības daļa var būt šī meitene, otra – galds, bet trešā – tēja, ko viņa dzer. Atšķirībā no Freida, Jungs uzskatīja, ka cilvēks pats, bez speciālista palīdzības ir spējīgs analizēt savus sapņus. Vienkārši tie ir regulāri jāpieraksta un pašam ar brīvo asociāciju palīdzību jāanalizē, kas tieši tiek vēstīts ar sapņu tēliem.                   

                      (Raksta pamatā info no žurnāla Cosmopolitan – februāris, 2003… Attēls no http://astro.res.lt)

Seno civilizāciju un tautu SAPŅU skaidrojumi…

Senās civilizācijas un tautas sapņus vienmēr ir uzskatījušas par svarīgu informācijas nesēju, atšķirība ir tikai tajā, kādu skaidrojumu viņi tiem piedēvējuši: 

Grieķiem bija izstrādāti īpaši rituāli, kas palīdzēja radīt un sapņot labus sapņus. Pamatā tas nozīmēja atteikšanos no gaļas, vīna un seksa. Aristotelis uzskatīja, ka sapņi ir nozīmīgas nākotnes vīzijas un tajos katrs cilvēks var atrast un uzzināt savu iespējamo likteni. Viņš bija pilnīgi pārliecināts, ka sapņi brīdina par tuvojošos slimību, jo neapzinātais prāts uztver signālus, ko apziņa vēl neuztver.  

Babilonieši sapņus uzskatīja par ziņu no kādām pārdabiskām būtnēm. Labie sapņi, viņuprāt, nāca no dieviem, bet sliktie – no velniem, dēmoniem. 

Ēģiptieši ticēja, ka sapņos dievi atklāj sevi, pieprasot lūgšanas vai brīdinot par nenovēršamu likteni. 

Indusi bija pārliecināti, ka sapņi ir pareģojoši un laiks, kad redzēja sapni, nozīmēja laiku, kad pareģojums piepildīsies. 

Japāņi sapņus uztvēra kā vīzijas, kam varēja prasīt padomu, ar ko bija aizņemts prāts nomodā. Savukārt atbildes, viņuprāt, sniedz senču gari. 

Austrālijas aborigēni uzskatīja, ka gari no pazemes klīst pa cilvēku zemi. Kad tie iziet cauri mironim, parādās „lielā vīzija” jeb – mūsu leksikonā – sapnis. 

Ziemeļamerikas indiāņi ticēja, ka dvēseles apslēptās vēlmes tiek piepildītas sap’[nos. Sapņi varēja parādīties arī pēc tam, kad vēlmes bija apmierinātas un atbildes uz jautājumiem bija atrastas.                                                                                   

                                                   (Žurnāls „Cosmopolitan” – februāris 2003)

Ieteikums!!!

 Tiem, kas interesējas par NLO un tamlīdzīgām anomālām parādībām, iesaku noskatīties dokumentālo filmu „НЛO Втopжение на Землю”. 

Filma atklāj daudzus interesantus faktus par NLO, piemēram, to, ka visbiežāk NLO nolaižas vietās, kur ir dažādas militāras vai armijas bāzes. (No pieredzes varu teikt, ka esmu redzējusi NLO, un tikai pēc filmas noskatīšanās sapratu, kāpēc to redzēju tieši tajā vietā, kur to redzēju – bijušo armijas lokatora apkārtnē). Lielākoties tie izstaro fosforzaļu spilgtu krāsu. Filmā tiek parādītas arī NLO atstātās neizskaidrojamās piktogrammas labības laukos u.c. interesanti fakti saistībā ar šo tēmu. Kā arī informācija par Latvijā redzētiem NLO.

Dzeja…

Sapnis pa sapnim apkārt klīst,

Nezināms izbrīns lejā līst,

Diendienā ieraudzīts brīnums vīst,

Iedomu pērles no virtenēm plīst…. 

Izsapņots neprāts,

Tas intuīcijas smeldzīgais sārts,

Baiļu izpausmēs sadragāts,

Tas gaistošs un maldinošs neprāts,

Kas nakts melnuma sapņos mākts,

Prom no izmisuma bezdibeņa vākts,

Par neticību un meliem tas rāts,

To izskaidrot var tikai saprotošs prāts,

Kas ir šis brīnums tāds,

Kas ir šis nezināmais kāds!!

                         (Santa Gūte) 

Manu sapņu ietekme…

Kā mūs ietekmē sapņi?! Par ko tie mums liek domāt?! Vai intuitīvi pasaka kaut ko priekšā?! Vai telepātiski ar sapņu palīdzību iespējams uzzināt to, kas notiks, vai kaut vai aptuveni uzzināt kā un kas notiks?! Vai netieši, bet tomēr kaut kādā ziņā ar sapņu palīdzību spējam nolasīt kāda cilvēka domas, viņa zemapziņu?! Uz šiem un citiem jautājumiem mēģināšu atbildēt no savas pieredzes, kā arī no draugu un paziņu stāstītā!! 

Manuprāt, sapņi dažkārt spēj pateikt ļoti daudz…ir bijuši gadījumi, kad nosapņotais piepildās, tiesa, ne gluži tā, kā tas ticis nosapņots, bet tā būtība realizējas. Piemēram: ar sapņu palīdzību daudz kārt esmu sapratusi, ko nozīmēju vienam vai otram cilvēkam, kādas ir viņa domas par mani u.tml., jāsaka, sapņi to ir pateikuši diezgan nekļūdīgi!

Tāpat, maniem sapņiem piemīt zināma daļa telepātijas. Piemērs: ir kāds cilvēks, kas dzīvē ļoti daudz pāri darījis, un tiklīdz redzu viņu sapnī, zinu, ka pāris dienu laikā viņš uzradīsies, kaut vai – tikai piezvanīs, bet to es zinu skaidri un nekļūdīgi, principā, paredzu viņa rīcību ātrāk kā viņš pats….tā nav sliktu domu piesaukšana, kuras vēlāk materializējas, tā, manuprāt, vairāk ir kaut kādā ziņā telepātija. Jo nebūt ikdienā nedomāju par šo cilvēku, bet tiklīdz redzu sapnī, tā nav divu domu, ka viņš uzradīsies…. Varu neredzēt mēnešiem ilgi, un tikmēr būs miers, bet tiklīdz ir šāds sapnis, tā ir skaidrs, kas var sekot…. Pat to, ar kādu attieksmi šis cilvēks attieksies, vai ko darīs, arī to pasaka sapnis…viss atkarīgs no tā, kāda būs sajūta pēc pamošanās…ja ļoti nepatīkama, tad nekas labs nav gaidāms!! 

Būtībā, diezgan daudz varētu runāt arī par sajūtām pēc pamošanās, par to, kādi ir iespaidi no tā ko atceramies pēc nosapņotā (varbūt pat tikai pēc tā, kas palicis zemapziņas līmenī, bet no rīta pat nav iespējams atcerēties). Ja pamostos, un jūtos labi, tad visticamāk, tāda būs visa diena, bet, ja pamostoties jūtu, ka nebūs labi, ka kaut kas nav kārtībā, tad tieši tā arī būs!! Reizēm, redzot sapņos kaut ko, pēc kā ir sajūta, ka kaut kas nebūs labi, liekas, kāpēc gan vajadzēja vispār iet gulēt, varbūt nemaz nekas ļauns nenotiktu, ja nebūtu šo sapņu, bet šāda doma ir maldīga, jo sapņi daudzkārt ir tieši tie, kas mani brīdina, kas vēlas kaut ko pateikt priekšā un pasargāt, varbūt pat sagatavot savlaicīgi, būtībā, rada intuīciju!! Ir pat bijuši gadījumi, kad pamostoties trīcu, un nezinu kāpēc, nevaru to izskaidrot, jo sapni neatceros, bet izrādās, šī sajūta ir kā zīme, ka ir noticis, kas slikts… 

Ir arī cilvēki, kas tic tam, ka tad, ja viņi redz sapnī konkrētu lietu vai notikumu, tad notiks tas un tas! Piemēram, esmu dzirdējusi no vairākiem cilvēkiem, ka gadījumos, ja viņi redz kāzas, īpaši tad, ja redzami jaunlaulātie, tad noteikti nomirs kāds draugs vai radinieks. Piemēram, redzēt zīdaini, nozīmē kādas nepatikšanas, savukārt, ja sapnī redz staciju vai vilcienu, tas ir uz labu! Vairāk vai mazāk katram cilvēkam šādas zīmes, ko viņš redz sapnī, un kā tās var izskaidrot, ir individuālas, tomēr, ir arī iespējams savus sapņus skaidrot ar sapņu tulku palīdzību (apkopoti skaidrojumi sapņiem). Bet tam, vai šiem skaidrojumiem ticēt, protams, ir katra paša ziņā. Šādu sapņu tulku iespējams arī aplūkot – http://artil.sbn.bz/base/view/document/1124487192  

 Tomēr, daudzkārt savus sapņus varam ietekmēt paši, jo bieži vien tie rodas no zemapziņas dzīlēm, no tā, par ko domājam. Un, ja domāsim labas domas, iespējams, sapņi būs daudz pozitīvāki… Un tas nekas, ja sapņi lielākoties ir visai nesakarīgi un neizprotami, gluži kā abstrakta filma, kurai nav konkrēta sižeta, un viss ir viens liels sajukums, galvenais – lai tie būtu pozitīvi, jo no tiem daudzkārt ir atkarīgs arī mūsu reālās dzīves noskaņojums!!  Un galu galā, tie tik daudz spēj pateikt priekšā….                                                                                                                                                                                                                           (Santa Gūte, Attēls no – http:astro.res.lt)

Sapnis vai realitāte?!

 (atteels no: http://www.theparadise.lv)

 Sapnis, realitāte vai neizskaidrojams misticisms?! Pirms pāris gadiem piedzīvoju ko dīvainu… Parasta diena, parasts vakars…it kā parasta nakts…sapņi…un tad, kāds visai dīvains sapnis (iespējams – sapnis), kas vēl šobrīd iztēlē jaucas ar realitāti…ar kaut ko neizskaidrojamu…būtībā, ar paranormālām parādībām un neizpratni – sapnis vai tomēr realitāte…?!  Tātad: ap pulksten 4 no rīta it kā pamodos, paskatījos telefonā cik rāda pulkstenis, ārā viss tumšs, aizvēru acis, un atkal tā kā pusnomodā atveru, jo dīvaina sajūta to liek darīt…un paraugoties uz loga pusi, redzu, ka diezgan strauji uz manu pusi no tālienes tuvojas spoža bumba, kas visu sev apkārt izgaismo…tā tuvojas arvien tuvāk un tuvāk, viss apkārt it kā apstājas, it kā sastingst, bet viss ir gaišs (miglaini gaišs), un spožais objekts tuvojas ļoti ātri, iziet arī cauri logam, un arī istaba kļūst spoži gaiša…bet pakliegt vai pakustēties nav iespējams, sajūta vienīgi, ka mazliet bail, jo nesaprotu kas un kāpēc notiek, bet it kā saprotu, ka pretoties nav iespējams un aizbēgt arī ne, jo viss notiek pārdabiski, pār ko man vairs nav varas! 

 Tālāko ar vārdiem ir grūti aprakstīt, bet sajūtas, domājot par notikušo, ir tik spēcīgas un iekšēji izjūtamas vēl šodien. Visapkārt spilgta, pelēkbalti zaļgana gaisma, ļoti spilgta! Skaņa – vārdiem neaprakstāma, nekad iepriekš, un arī pēc tam tādu vairs neesmu dzirdējusi, ļoti dīvaina, griezīga, visai stipra, nesaprotama…neizstāstāma, nevaru pat iedomāties ar ko salīdzināma, jo ar tādu realitātē tik tiešām neesmu saskārusies, pat iedomāties nevaru ko lai tai pielīdzina, lai varētu kaut nedaudz ļaut Jums – šī stāsta lasītājiem, to iztēloties… varbūt nedaudz tā atgādināja zobārsta urbi, bet tā ir tikai kā neliela sastāvdaļa visā šajā griezīgās skaņas gammā….šaušelīga, iedomājoties vien ķermenim pāri pārskrien skudriņas…ausīs sīc…liekas, ka galva var pārplīst no tik dīvainas un nedzirdētas skaņas….  Tālākais jau varētu likties kā murgs….tieku pacelta aptuveni metra augstumā virs gultas, pilnīgi taisni, it kā gulētu uz dēļa, bet neesmu nekur, vienkārši karājos gaisā…nevaru pakustināt neko, esmu kā sastindzināta…bet jūtu kā tieku lēnām celta uz augšu…jūtu it visu, kas notiek, tikai izdarīt nevaru neko…spilgtā gaisma, dīvainā griezīgā skaņa, kas izklausās visai motorizēti, arī it kā īsti nesaprotamas balsis, tā kā iztālēm, un īsti nesadzirdāma valoda, tikai nojauta, ka kāds savā starpā komunicē, jutu to visu tā, it kā tas tiešām notiktu ar mani reāli, un nevis sapnī….  

To, kas notika vēl pēctam, nezinu vai neatceros, ar to arī mana atmiņas filma ir pārtrūkusi vai arī tas ir izdzēsts apzināti no manām smadzenēm… Jāpiebilst, ka nekādus dīvainus radījumus gan es neredzēju, vienīgi jutu kādu dzīvu būtņu klātbūtni, bet vizuāli manā redzes laukā tās neparādījās… Nākamais, ko atceros, ka pēkšņi atkal pamodos, ar sajūtu, ka esmu ļoti pārgurusi, tā it kā sazin nezin ko būtu darījusi, tā, it kā būtu smagi strādājusi, palūkojos telefonā, un jutos visai izbrīnīta, jo pulkstenis rādija tieši tikpat, cik bija rādījis pirms šī it kā saucamā „sapņa”…tas arī rada vislielāko neizpratni…tā, it kā laiks visu šo laiku būtu bijis apstājies…. Brīdī, kad pamodos, tas radīja tikai izbrīnu, bet, kā jau iepriekš minēju, sagurums bija tik milzīgs, ka par to nespēju domāt, aizmigu nekavējoties… No rīta pamostoties bija ļoti dīvaina sajūta, jo naktī piedzīvotās sajūtas nebija izzudušas, un visas tās skaņas, gaismas u.tml. vēl spilgti bija palikušas atmiņās….   Kādu laiku par to nevienam nestāstīju, jo pati nespēju saprast – sapnis vai īstenība…un nesaprotu to arī tagad…it kā sapnis, tomēr paliek vien jautājums: nespēju izskaidrot, kā var dzirdēt tik pārdabisku skaņu?! Un kā gan pēkšņi var apstāties laiks?! Hmmmmzzz…..dīvaini…. Pieņemu, ka arī tagad daudzi domās, ka tikai fantazēju, vai esmu galīgi jukusi, bet diezin vai tā…jūtos pavisam labi, un šādus stāstus tāpat vien neizfantazēju!! Bet ikdienā par to necenšos runāt…tieši šī iemesla pēc – ka varētu nesaprast, vai uzskatīt par savādnieci…                                                                                           (Santa Gūte)

Kas ir sapnis?!

  (Atteels no: http://www.theparadise.lv)

Sapnis ir universāla pieredze.

Agrāk uzskatīja, ka ne visi cilvēki sapņo, bet tie, kas sapņo – dara to tikai reizēm. Kopš Aserinskis un Kleitmans 1953. gadā atklāja ātrās acu kustības (REM) miegā un to saistību ar sapņošanu, mēs zinām, ka katrs cilvēks miegā sapņo. Nakts miega laikā cilvēks piedzīvo 3 – 4 smadzeņu aktivitātes izmaiņu periodus. Katrā no tiem ir aktivitātes pacēlums, kad cilvēks sapņo. Tomēr miega bioloģiskā izpēte nepalīdz mums izprast sapņošanas pieredzi. Zigmunds Freids apgalvo, ka „Sapņi ir miega sargi, nevis tā traucētāji”.      

                                                       (http://www.psihologijaspasaule.lv)

Apzinātie sapņi…

Apzinātie sapņi ir sapņi, kurus cilvēks atceras. 

Apzinātos sapņus var pieskaitīt pie bezprāta kategorijas, jo šie sapņi mūs iesaista dialogā un mijiedarbībā starp sapņiem un visu sapņos notiekošo. 

Cilvēki patiešām redz apzinātos sapņus, jo tie ir saistīti ar ķermeni vairāk, nekā var iedomāties. Tie, kas redz apzinātos sapņus, stāsta, ka ķermenim guļot miegā, prāts ir nomodā. Viņi apgalvo, ka redz iekšējo ķermeņa dzīvi, piedzīvojot izjūtas un pārdzīvojumus, kurus nomoda stāvoklī nekad nav izjutuši. 

Eksperimentāli ir pierādīts, ka apzinātajos sapņos laika novērtējums (izjūtas) ir ļoti tuvas reālajā dzīvē pastāvošajām. Tas pārsteidz, jo ļoti daudzi sapņos izdzīvo gadus un pat dzīves. Šķiet, sapņos šāds efekts tiek panākts ar t.s. scēniskā trika palīdzību, līdzīgi kā teātrī vai kino tiek radīta laika plūsmas ilūzija. 

Dažāda veida pētījumos ir pierādīts, ka sapnī notiekošais uz smadzenēm un daļēji arī uz ķermeni iedarbojas tāpat, kā tas notiek nomodā. Piemēram, sapnī cilvēks aiztur elpu, tiek fiksēta viņa elpošanas ritma maiņa. Proti, mūsu smadzenes uz šīm darbībām gan sapnī, gan nomodā reaģē vienādi, tām tik tiešām sapnis ir realitāte. Un kaut arī mūsu kultūra cenšas to ignorēt, sapņos pārdzīvotais ir tikpat reāls kā nomodā pieredzētais. Tāpēc, ja cilvēks vēlas uzlabot savu dzīvi, viņam jāuzlabo arī sapņi. 

Lielākoties apzinātie sapņi sniedz krietni pozitīvākus pārdzīvojumus nekā parastie sapņi un – vēl jo vairāk – murgi. 

Bez stingras, precīzas apņemšanās saglabāt izpratni sapnī, apzinātie sapņi ir gaužām reti. Tātad, pašam ir iespējams regulēt un ierobežot apzināto sapņu daudzumu, biežumu. Sapnī saņemam informāciju no zemapziņas, un tāpēc uztraucamies – apzināti kontrolējot savus sapņus, šo svarīgo procesu iespējams izjaukt. Sapņi nav pilnībā zemapziņas raidīti, tie ir pārdzīvojumi, ko savstarpēji veido apzinātais ar neapzināto, tāpēc arī savus sapņus varam atcerēties. 

Apzinātais vai vienkārši sapnis, tas ilgst aptuveni stundu. 

 

Sapņi 

Sapņi ir realitātes imitācija, ko veic uztveres sistēmas. Miegā informācijas uztvere no ārpasaules, ķermeņa kustības ir niecīgas, turpretī smadzeņu aktivitāte ir diezgan liela. Un guļošais redz, dzird, jūt un pārdzīvo to, kā konkrētajā brīdī apkārtējā pasaulē nemaz nav. 

Ir jāizprot, kāds labums būs no tā, ka iemācīsieties iedarboties, kontrolēt savus sapņus. Pievērsiet īpašu uzmanību jebkuram troksnim, dziesmai, tekstam vai skaitļu rindai, ko redzat sapnī, jo sapņi var palīdzēt kontaktēties ar iekšējo informāciju un resursiem, kas jums ir nepieciešami. 

 

Kā atcerēties sapņus?! 

Cilvēkam, neiemācoties atcerēties parastos sapņus, nebūs arī apzināto sapņu. Jo galvenais ir spēja atcerēties. Un spēt sapnī apjaust, ka tas ir sapnis. Tāpēc jāzina, kam tas līdzinās. Sapni atstāstot, to ne vienmēr var atšķirt no realitātes, kaut arī sapņu pasaulē daudzi nomoda likumi nedarbojas. Jāiemācās katru nakti atcerēties kaut vai vienu sapni. Tāpēc kārtīgi jāizguļas. Jo tikai labi atpūties cilvēks spēj sakoncentrēties, lai kaut ko atcerētos, var pierakstīt sapni. Daudziem pietiek tikai ar atgādinājumu sev pirms gulētiešanas: „Jāpamostas un jāatceras tas, ko sapnī redzēju un pārdzīvoju”. 

Ja ir pārāk ciešs miegs, un cilvēks nespēj pamosties, var mēģināt izmantot modinātājpulksteni. Ātrā miega periodi ir aptuveni ik pēc deviņdesmit minūtēm. Tātad, lai pamostos kādā no miega ātrajām fāzēm, modinātājam jānozvana pēc 4, 5, 6 vai 7,5 stundām.  

Tad vēl ir jābūt motivācijai, kāpēc sapņi jāatceras. Lai pamostoties prātā ir tikai viena doma: „Ko redzēju sapnī?!”.

                                                                              (http://www.reikinet.lv)