Dzīve ir skaista, ja to ar sapņiem saista!!

                                   Astral Travel (http://www.thiaoouba.com/astr.htm) 

Manuprāt, sapņi mijiedarbojas ar intuīciju, un tas visizteiktāk izpaužas konkrētos laika periodos, kas ilgst vidēji 3 – 6 dienas…tomēr, reizēm šādi sapņi cilvēku fiziski spēj nogurdināt, jo pat guļot (atpūšoties), liek daudz vairāk domāt (darboties smadzenēm) un izdzīvot „sapņa realitāti” daudz konkrētāk kā vienkāršu sapņu sapņošanas periodos… 

Dažkārt aizdomājoties par to, ko redzu sapņos, liekas, tie ir cieši saistīti ar intuīciju…būtībā, kā neredzamās intuīcijas (iekšējās balss) vizuāls attēlojums mūsu apziņai… Sapņi vizuāli parāda to, ko iekšēji saka mūsu zemapziņa, to, ko tā jūt, kas varētu notikt…un nav pat īpaši svarīgi, cik precīza ir sapņos parādītā „filma”, kas nebūt nenozīmē, ka dzīvē notiks tieši tā, kā redzēts sapnī, tomēr, kaut kāda doma un aptuvens ieskats tiek parādīts…svarīgi tikai tas, vai mēs to mācēsim pareizi interpretēt (saprast)….vai spēsim tajā iedziļināties…. 

Esmu ievērojusi, ka katru mēnesi ir vairākas dienas (aptuveni 3 – 6 dienu periods), kad sapņus ir visvieglāk atcerēties, un tīri intuitīvi jūtu, ka tie ir ar nozīmi apveltīti sapņi, kas cenšas kaut ko pateikt…nezinu kā tas skaidrojams, varbūt šādu sapņu esamību ietekmē mēness fāzes vai kas tamlīdzīgs (neesmu līdz šim meklējusi sakarības un neesmu veikusi vērojumus, pēc kuriem varētu pateikt kurās dienās būs redzami šādi sapņi), tomēr no savas pieredzes varu teikt, ka šādi periodi pastāv… Un pat tad, kad arī citās naktīs (vai pat dienā) sapņotie sapņi ir bijuši īpaši spilgti un saturā bagāti, dažkārt tomēr pēc pamošanās nav sajūta, ka tie būtu bijuši ar kaut ko īpaši, tos nekādā mērā nav vēlme izprast, nav vēlme iedziļināties to paustajā nozīmē, jo, iespējams, tiem tik tiešām nav nekādas nozīmes, tie nenes sev līdzi nekādu vēstījumu… Jā, patiešām, domāju, ka ļoti svarīga ir sajūta pēc pamošanās, tad arī vislabāk var saprast, kuram sapnim būtu jāpievērš uzmanība, un kuram ne…kaut kādas iekšējās sajūtas to pasaka priekšā….  

Tomēr, šādi, vēstījumus saturoši sapņi, cilvēkus fiziski var nogurdināt, pārslogojot viņa prātu ar zemapziņas (arī intuīcijas) sniegto informāciju, kas gribot vai negribot prātam ir tieši vai netieši jāizanalizē…. Tāpēc, gadās situācijas, kad cilvēks pēc pamošanās jūtas vēl vairāk neizgulējies un noguris kā pirms tās… 

                                                                                                  (Santa Gūte)

Bieži esmu saskārusies ar situācijām, kad sapņos redzētais piepildās dzīvē…varbūt, realitātē viss nenotiek tieši tāpat kā izsapņots, tomēr idejiskā līnija ir pilnīgi precīza, tikai reālā dzīve to interpretē savā izpildījumā…  

Minēšu piemēru: reiz satikos ar puisi, viss šķita ideāli, vienkārši lieliski, būtībā, likās – esmu sastapusi savu ideālo vīrieti… Satikāmies, un šķita, ka simpātijas ir abpusējas, ka ir vēlme kaut ko turpināt, vēlme būt kopā vēl un vēl…. Protams, kā jau tas mēdz būt, bija arī dažādi šķēršļi, kas liedza būt kopā tad, kad vien ienāk prātā…tomēr turpinājām sarakstīties un domāt par nākamajiem randiņiem u.tml. muļķībiņām… Bet tad, kādā naktī redzēju pavisam dīvainu sapni: mans izredzētais sapņu princis sapnī kādam teica: Viņa nekad nebūs man īstā!! (texts bija domāts it kā par mani)…pamodos pārbijusies un nepatīkamu sajūtu pārņemta, nespējot aizmirst šo it kā zīmīgo teikumu – frāzi!! Pagāja tikai dažas dienas, kad sapratu, ka kaut kas tik tiešām nav kārtībā, puisis vienkārši nozuda, neko nesakot…liki piebilst, kopš tās dienas neesmu viņu redzējusi!! Izrādījās gan, ka šāda tendence nozust ir šī puiša stilā, ka ne nu es pirmā ne pēdējā, kurai to nācies piedzīvot… Tomēr vēl arvien bieži aizdomājos par redzētā sapņa nozīme, par to, ka tas, būtībā brīdināja, jau laikus sagatavoja tam, kas principā sekos dzīvē…pateica priekšā viņa attieksmi pret mani…jo arī to sapnī varēja izjust un izdzīvot gluži kā īstas dzīves virpulī!! 

Nu jau ir pagājis krietns laiks kopš pieredzētā, bet par to atkal aizdomājos, kad pagājušajā naktī redzēju kādu, manuprāt, tikpat nozīmīgu sapni… Jāpiebilst, ka pirms dažām dienām pazaudēju kādu, kas ir ļoti sirdij tuvs un mīļš (protams, katra šķiršanās ir sāpīga, ja tas ir tas, ko vismazāk vēlies), un pārdzīvojumi un sāpes ir neizbēgamas!! Skaidri apzinos, ka daudzkārt mēs sapņojam par lietām, ko esam pēdējā laikā piedzīvojuši, kaut vai par dienā darīto, redzēto u.tml., ne velti mēdz teikt: ka tik tev tas un tas šonakt pat sapņos nerādās!! Zemapziņa uzkrāj pat visneiedomājamākos un sīkākos mūsu dzīves piedzīvojumus un pārdzīvojumus, ko vēlāk tieši vai netieši atspoguļo mūsu sapņu scenārijos!! Ak jā, novirzījos no tēmas, tātad, par to manu pagājušās nakts sapni…jāpiebilst, ka visas šīs naktis, kopš šī man būtiskā notikuma sev mīļo cilvēku sapņos neredzēju ne mirkli, pat ne tos notikumus, kas saistīti ar viņu… Pati brīnījos, jo daudzkārt ir nācies murgot par dažādiem pārdzīvojumiem, bet tagad sapņi bija pilnīgi neitrāli…līdz pagājušai naktij (sapnim), kad tikai viena vienīga frāze no sapņa liek kārtējo reizi aizdomāties, man mīļā cilvēka pateiktais: Santucīt, tu man esi mīļa, bet man pārāk bieži tevi ir jāmierina!!  

Tikai viens mirklis, tikai viens teikums…un vairāk nekā, bet tas liek domāt vēl un vēl…un skaidri nesaprast, ko šis sapnis man gribēja pateikt?! Es šaubos, ka varētu piekrist tam, ka mani ir bijis pārāk bieži par kko jāmierina, bet varbūt…un varbūt, ka viņš mani gribēja redzēt emocionāli spēcīgāku…varbūt, ka….ak, pieņēmumu ir daudz, bet skaidras atbildes nav….jo ne jau šis cilvēks pats man to teica, to darīja sapnī uzburts viņa tēls…tikai, vēl aizvien liekas, ka sapnis kārtējo reizi gribēja kaut ko pateikt priekšā!! Jautājums tikai, kā to pārtulkot dzīvē?!  

Svarīgs aspekts, kas var ietekmēt mūsu emocionālo pasauli, piemīt arī krāsām, kas ikdienā ir mums apkārt. Kāda konkrēta krāsa mūs var iespaidot pozitīvi, rosināt un enerģisku darbību u.tml., bet, iespējams, šī pati krāsa kādam citam var šķist pilnīgi nepieņemama, pat nelabvēlīgi iedarboties uz cilvēka psihi un fizisko stāvokli. Tas, kā mēs jūtamies ikdienā, iespējams, daudzos gadījumos ir atkarīgs ari no tā, kāda krāsa dominē vietā, kurā mums nākas pavadīt savu laiku… Kāda konkrēta krāsa var gan uzjundīt enerģiju un palielināt mūsu darba spējas un radošo domāšanu, gan gluži pretēji – nomākt to, un padarīt mūs nogurušus un stresainus!! Savukārt, dienā uzkrātā pieredze un sajūtas iespaido zemapziņu un sapņus…. Iespējams, nodrošinot savā tuvumā patīkamu krāsu gammu, pat neapzināti varam ietekmēt savas sajūtas naktī, kas izpaužas sapņu veidā…. 

„Krāsa iedarbojas uz cilvēka redzi, jūtām, fizioloģisko stāvokli un darbību. Bieži vien krāsas var noteikt cilvēka vēlmes un garastāvokli. Tāpēc krāsu problēmu izpratnē ļoti svarīgs ir psiholoģiskais aspekts. Iepazīstot krāsu simbolisko un psihofizioloģisko valodu, cilvēks labāk orientējas krāsu pasaulē, iemācās tās atbilstoši izmantot dažādās situācijās, lai palīdzētu gan sev, gan citiem. Krāsa daudzos gadījumos var dziedēt, pozitīvi rosināt, bet citā situācijā – arī nelabvēlīgi iedarboties uz cilvēka psihi un fizisko stāvokli. Krāsu lietojums praksē ir cieši saistīts ar cilvēka emocionālajām izjūtām. Krāsa var priecēt, nobiedēt, uzmun­dri­nāt, šokēt.  

Cilvēka individuālā konstitūcija, temperaments un dzīves pieredze var būt notei­cošie faktori, kāpēc viena un tā pati krāsa var tik atšķirīgi iedarboties uz dažādiem cilvēkiem. Krāsa, kas vienam ir labvēlīga, maigi stimulējoša, otram var būt par daudz uzbudinoša. Vai arī tonis, kas vienam šķiet patīkams un nomierinošs, var būt pilnīgi vienaldzīgs otram.
Kaut gan krāsu objektīvā iedarbība uz visiem ir vienāda, subjektīvās reakcijas var būt dažādas. Cilvēka krāsu izjūta var mainīties atkarībā no psihoemocionālā stāvokļa, un tas liecina par krāsu un emociju mijiedarbību.
Būtībā cilvēks ar sevis izvēlētajām krāsām izsaka to, kā viņam konkrētajā brīdī pietrūkst, vienlaikus atklājot kādu sava temperamenta vai rakstura šķautni. Mūsu krāsu izjūta un vēlmes var mainīties atkarībā no laika, dažādiem dzīves apstākļiem un psihoemocionālā stāvokļa. Kad cilvēkam ir laba pašizjūta un viņš atrodas līdzsvarā, tad viņam nav īpašu antipātiju pret kādu noteiktu krāsu, viņš pieņem visus toņus, protams, priekšroku dodot sev tuvākajām krāsām.” (http://www.psihologijaspasaule.lv) 

KRĀSU NOZĪMES 

Sarkans 

Var simbolizēt kaislību, dusmas seksualitāti, revolūciju, briesmas. Sarkanā ir asiņu krāsa – dzīvības simbols, tajā pašā laikā jāatceras, ka asiņu izliešana nozīmē nāvi. Sarkanais visspēcīgāk kairina mūsu redzi. Tā simbolizē nerimtību, trauksmi, kustību, tos spēkus, kas cilvēkiem liek ciest un atkal atdzimt. Šī krāsa simbolizē drosmi, cīņu un uzvaru. Tā uzbudina un paātrina. Tās devīze ir – nekad neapstāties! Šī krāsa iedvesmo un dod spēku turpināt aizsākto darbu.
Šīs krāsas pozitīvais aspekts – līderība, neatlaidība, cīņa par savām tiesībām, dinamiskums, atzinība, atdzimšana, pateicība.
Savukārt negatīvais aspekts, kad notikusi pārsā­tinā­šanās ar šo krāsu, – neiecietība, cietsirdība, spītība, kareivīgums, fizisks pārspēks. Šī krāsa pastiprina arī kauna un vainas apziņu.
Sarkanajā krāsā ir daudz juteklības. Tā valda pār seksuālajām attiecībām, un viens no galvenajiem tās uzdevumiem ir rūpes par dzimtas turpinājumu. Sarkanā krāsa savā labākajā izpausmē piepilda dzīvi ar kaislību, kas nes gandarījumu, bet negatīvajā aspektā tā ir saistīta ar dzīvniecisku instinktu un izvirtību.
Sarkanā krāsa ir orientēta uz izdzīvošanu un paš­saglabāšanos, tā izjūt vajadzību pēc taisnības
Oranžs 

Oranžo krāsu mēdz asociēt ar sauli, ražas novākšanu – tā simbolizē dzīvību, saprātu. Ja jūties nospiests, oranžā var liecināt ka esi jauna optimisma perioda priekšvakarā. Oranžais simbolizē adekvātu pašvērtējumu. Tāpat kā sarkans arī oranžs var simbolizēt agresivitāti. Šajā gadījumā agresivitāte būs konstruktīvāka, vairāk vērsta uz mērķu sasniegšanu, nevis tiltu graušanu. Oranžā ir arī seksualitātes krāsa. Ja tev kāda persona saistās ar oranžo, tas liecina par spēcīgu tavu iekāri. Šī  esot untumaino ļaužu iecienīta. Tā arī uzlabo garastāvokli. Oranžā krāsa palīdz depresijas, noslēgtības gadījumā, jo veicina emociju atbrīvošanos. Oranžās krāsas pozitīvais aspekts ir spēks, žēl­sirdība, iecietība, neizsīkstoša enerģija, sabiedris­kums un taisnīgums. Bet, pārsātinoties ar šo krāsu, parādās tās negatīvais aspekts – lepnums, tieksme ņemt un neatdot parādus, pašattaisnošanās. Tā ir impulsīva, uzstājīga, optimistiska un draudzīga krāsa, kas simbolizē pētniecisku prātu un intelekta attīstību. Šī krāsa dod iespēju paplašināt izziņas robežas ar aktīvu, radošu darbību. Tā ir arī mērķtiecības krāsa, kas virza uz priekšu, neļaujot sēdēt malā, paslēpties no pro­blēmām, bet liekot aktīvi darboties un risināt samezglotas situācijas. Oranžā krāsa dos spēku un līdzsvaru smagu zaudējumu brīžos un bēdās, palīdzēs pārvarēt nepatīkamus satricinājumus un personiskos apvainojumus. Tā arī palīdzēs atklāt apslēptas emocijas un atbrīvoties no spriedzes. Nepatika pret šo krāsu var norādīt uz bailēm un nedrošību doties uz priekšu, uz pagātnes sāpju un problēmu apslāpēšanu un nevēlēšanos tās risināt. Šīs emocijas bieži var būt saistītas ar tuvu cilvēku zaudējumu, aizvainojumu un netaisnības izjūtu.
Dzeltens 

Dzeltenā krāsa var simbolizēt viltību, arī gļēvulību, neuzticību. Tajā pašā laikā dzeltenā krāsa bieži asociatīvi tiek saistīta ar saulainu laiku, tāpēc var nozīmēt arī prieku un pacilātību. Dzeltenajai tuva ir arī zelta krāsa. Tā liecina par strauju dzīves uzlabošanos, vai arī nozīmīgām jaunām atklāsmēm sevis pilnveidošanā. Zelts ir arī jaunas dzīves sākšana, spēku atgūšana, kā arī „balva” par paveikto. Tā ir saules, siltuma, optimisma un enerģijas krāsa. Dzeltenā ir intelekta krāsa, kas sevī ietver transformācijas spēku. Tā ir kā ceļš no neapzinātā uz apzināto. Šī krāsa cilvēkam palīdz izprast un sasniegt gan garīgās, gan materi­ālas vērtības. Tā ir ļoti aktīva un radoša krāsa, kas palīdz koncentrēt spēku un uzmanību vēlamajā virzienā, lai varētu sasniegtu mērķi.
Krāsu analītiskajā psiholoģijā dzeltenā krāsa norāda uz tieksmi pēc neatkarības un uztveres horizonta paplaši­nāšanas. Šī krāsa liecina arī par cilvēka vēlmi atrast dzīves jēgu un paplašināt komunikācijas sfēru. Šī krāsa ir īpaši ieteicama cilvēkiem, kam grūti uzsākt sarunu, izteikties un dibināt kontaktus. Tā attīsta komunikabilitāti. 

Zaļš 

Zaļā krāsa ir dabas krāsa, auglības krāsa. Tā simbolizē mieru un harmoniju. Var liecināt arī par personības attīstību. Daudzviet pasaulē tumšzaļā krāsa tiek asociēta ar naudu, tādēļ bankas to mēdz izmantot savā korporatīvajā imidžā. Tā simbolizē at­dzim­šanu, atjaunošanos, jaunību un izaugsmi. Zaļā krāsa simbolizē harmoniju un līdzsvaru, jo tā stabilizē gan fizioloģiskos, gan psihiskos procesus. Šī krāsa ļauj apjaust savu veselumu un visaptverošu mīlestību. Zaļās krāsas ietekmē vieglāk veidot savstarpēju izpratni un saprašanos. Zaļā krāsa atrodas pastāvīgā attīstībā, tāpēc ir atkarīga no ārējiem apstākļiem. Zaļā krāsa vienmēr meklē sadarbību un saskarsmes punktus.
Zaļā krāsa sevī ietver lielu vēlēšanos ieņemt piemērotu vietu dzīvē. Tā vēlas gūt atzinību un ievērību. Zaļā krāsa iedvesmo un simbolizē arī dzīves lidojumus un kritumus. Tā ir orientēta uz dabas ritmiem, un tai piemīt spēcīga paškontrole. Šai krāsai ir izteiktas spējas atjaunot līdzsvaru un noturēt to starp saprāta interesēm un sirds emocijām. Tā vislabāk atspoguļo emocionālo stāvokli. Ja līdzsvars tiek nojaukts, tas var novest pie sirds saslimšanām. Nepatika pret zaļo krāsu var norādīt uz neapmieri­nā­tību ar savu emocionālo stāvokli, neatrisinātām smagām savstarpējām attiecībām, nesaprašanos vecāku un bērnu starpā, taču tieši šī krāsa palīdz kliedēt negatīvās emocijas. Dažādi zaļās krāsas pasteļtoņi ir piemēroti dzīvojamām telpām. Šī krāsa telpā rada mierīgu un draudzīgu atmosfēru, veicina komunikāciju, mazina spriedzi un vedina cilvēkus uz draudzīgām un konstruktīvām sarunām.
Pelēks 

Pelēks tradicionāli tiek saistīts ar depresiju un vecumu. Pelēks ir vienmuļš. Pelēks kā pāreja starp melno un balto, tādēļ var simbolizēt arī neskaidrību – izplūdušas robežas. Pelēks var nozīmēt mērķu trūkumu. Pelēkā masa un pelēkā ikdiena. Ņem vērā – pat tad, kad pie debesīm ir pelēki mākoņi, aiz tiem slēpjas saule, tādēļ konstruktīva pieeja būtu domāt, kā šos mākoņus kliedēt. Pelēkajai tuva ir sudraba krāsa. Taču nozīme tai ir pavisam cita. Sudrabs var liecināt par kādas vērtīgas rakstura īpašības, zināšanu utt. attīstību. Sudrabs kā mēness krāsa var simbolizēt sievišķo – intuīciju, zemapziņu.

Zils 

Zils simbolizē sadarbību, saprāta spēku, lojalitāti, arī vīrišķību, tādēļ šī krāsa ir ļoti populāra korporatīvajā vidē. Šī paša iemesla dēļ tā ir ļoti populāra vīriešu apģērbā – it īpaši tumši zilais. Gaiši zils turpretī var tikt saistīts ar sapņainību – debesis zilākas un zāle zaļāka, gaišzils ūdens. Pasapņot arī ir noderīgi. Zilā krāsa ir arī paškontroles un pašaizsardzības krāsa pret apslēptām domām.

Violets 

Mistērija, intuīcija, neviendabība. Violetā krāsa tiek saistīta arī ar mākslinieciskumu, garīgumu un dižciltību. Violets var liecināt par kādas jaunas savas personības šķautnes apzināšanos. Violets var liecināt arī par zināmu nemieru, vairāku iekšēju spēku savstarpējo cīņu. Violetā krāsa rosina iedvesmu, jaunradi un viedus sapņus. Meditācijās šī krāsa palīdz atklāt gan pagātnes apstākļus, gan attiecību samezglojumus.

Melns 

Melnajai krāsai var būt ļoti daudz dažādu nozīmju, tādēļ svarīgi būtu apzināties savas šībrīža asociācijas ar to. Melnais caurums, dziļa aka, neapgaismots pagrabs, okeāna dziļumi var simbolizēt zemapziņu. Melnais var biedēt tikai tik ilgi kamēr tas ir svešs un nepazīstams. Ja tu sāksi uzticēties savai zemapziņai (uzticēties dabai, savai cilvēciskajai dabai) iepriekš biedējošās zemapziņas daļas parādīs sevi citā gaismā – kā nepieciešamas tavai personīgajai attīstībai, pilnībai. Jo vairāk tu zemapziņā ielaidīsi savu apziņu, jo vairāk tumsā – gaismu. Ja melnajā tumsā redzi kādu zvaigzni vai citu spožu gaismas avotu, tas var simbolizēt insaitu – jaunu atklāsmi, kura var būt sasniedzama, ļaujot prātam nolaisties zemapziņā un to apzināties. No otras puses melns var arī būt silts un patīkams – bezmiegu mēdz ārstēt, iesakot pacientiem iedomāties, ka viņi ietinušies melnā velveta vai samta audumā.
Melns Eiropas kultūrā tradicionāli tiek asociēts arī ar ļaunumu. Te der atcerēties, ka mūsu iztēle atspoguļo mūsu uztveri, daļu no mums – „ļaunais” (sekojoši arī apspiestais, atraidītais) ir mūsu personības daļa. Tas ir ļauns tikai tik ilgi kamēr tiek apspiests. Ļauj zemapziņai sadarboties ar apziņu un ļaunās lietas tiks transformētas – radošās un noderīgās, palīdzēs sajusties piepildītam.
 Melns var simbolizēt arī apgrūtinātu redzamību. Tādējādi mērķu trūkumu dzīvē, apmaldīšanos. Var nozīmēt arī enerģijas vai gribas trūkumu virzīties uz priekšu. Sekojoši melnā arī var būt depresijas krāsa. Melns tiek asociēts arī ar nāvi – iztēlē nāve neaprobežojas tikai ar ārējo pasauli – tās klātbūtne ir arī mūsu iekšējā pasaulē. Tādējādi melns var simbolizēt arī kaut kādas sevis daļas iekšēju nāvi, padošanos, piespiedu atteikšanos no kaut kā ļoti lolota un sirdij tuva.

Brūns 

Brūnā ir zemes krāsa – tā var simbolizēt kaut ko instinktīvu, juteklisku un estētisku. Arī harmonisku. Brūnā ir arī vēla rudens krāsa tādēļ tai var būt nospiedoša, izsmelta un pat depresīva garastāvokļa piegarša. Ja brūnais ir auksts un tumšs, tev, iespējams, ir jāļaujas savām emocijām – pēc rudens vienmēr seko ziema un pēc tam – pavasaris. Kamēr brūnais nav kļuvis par pelēku vai melnu, tev vēl pietiek iekšēja spēka pašam tikt ar sevi galā. 

Balts 

Baltais simbolizē tīrību, nevainību, mieru, laimi, prieku. Baltā krāsa sevi piedāvā citām krāsām, saskaņojas ar tām. 

Rozā

Rozā krāsa saistīta ar beznosacījumu mīlestību, ilgu un sapņu piepildījumu. Tā nozīmē arī spēju piedot un saprast otru. Šī krāsa atspoguļo harmoniju un mīlestību, nomierina, rada komfortu un paātrina atve­seļošanās procesu. Rozā krāsa tiek uzskatīta par ļoti dziedinošu gan fiziskā, gan garīgā ziņā. 

(Krāsu skaidrojumos izmantota informācija no:  http://www.testi.lv un http://www.psihologijaspasaule.lv/ ) 

Viena lietus lāse pār vēsu logu slīd,
Kāda smeldzīga asara dvēselē krīt…
Lietus lēnām un mierīgi līst,
Dvēselē sapņu puķe man vīst…
Lai līst,…lai līst,…lai līst…
Tā varbūt vieglāk esošas sāpes dzīst…
Un kādam būs grūtāk par to mani nīst…
Bet tā lēnām kaut kas manī iznīkst…

Vēl mazliet laiku apstādināt,
Un par prieku to Tev dāvināt…
Aizmirst sāpes, kas lielas,
Un dzīvot priekš jaunas nākotnes dienas…!!
Sākt daudz ko no gala,
Un nožēlu triekt ratā bezgala….

Jaunu sapni izsapņot varu,
Bet vai to šobrīd pareizi daru?!
Piekāpties un pielāgoties? Vai par jaunu iemīlēties?!
Vai labāk starp divām sadursmju pasaulēm svērties,
Un plašā brīnumā no jauna vērties…diendienā no tevis slēpties?!

Varbūt atliek vien noticēt tam, kas vēl būs,
Bet neticēt tam, ka viss apkārt man grūs un rūs…?!
Ar dedzīgu vēlmi pārvarēt apjukumu,
Un zaudēt slēptu izmisumu….
Jau sen daudz kas savādāks kļuvis,
Vecs sapnis lēnām sagruvis,
Bet jauns vēl never durvis,
Aiz apvāršņa lūkojas vien prāta burvis…

Ticu, ka ar savām jūtām (domām) skaidrībā tiksi,
Un kādā negaidītā brīdī arī man to manīt liksi….
Tik bez skumjām var gadīties, ka neiztiksim….
Un galu galā bezdibeņa malā vien paliksim….                           

                                  (Santa Gūte)

  Telepātija ir parādība, ko zinātne nespēj izskaidrot, taču neapšaubāms ir fakts, ka tā pastāv. Progresīvie zinātnieki apstiprinājuši to, kas vēl vakar nebija pieņemams. Kā tad notiek informācijas pārraidīšana un saņemšana no viena cilvēka pie otra, neizmantojot maņu orgānus?

Par īstu telepātiju var runāt tad, ja kāds uztver cita cilvēka visai sarežģītās domas, kas nekādā mērā nav saistāmas ar konkrētiem apstākļiem attiecīgajā brīdī. Šādos gadījumos otram jāatzīst: «Tu lasi manas domas!» Iespējams, katrs no mums kādreiz ar to ir saskāries. Šīs spējas ir labi attīstītas profesionālām zīlniecēm. Bieži viņas apzināti vai neapzināti nolasa informāciju no svešām smadzenēm un vēlāk muļķo cilvēkus — izmantojot no viņa paša iegūtos datus, zīlnieces rada iespaidu, ka kontaktējas ar citas pasaules spēkiem.Bieži spontānā telepātija izpaužas tuvu cilvēku starpā, īpaši starp dzīvesbiedriem, kas laulībā nodzīvojuši daudzus gadus. Pētījumi liecina, ka 10–15 procentos gadījumu cilvēki ir spējīgi saņemt informāciju no kāda sev tuva cilvēka smadzenēm. Turklāt tās nolasīšana iespējama no visai iespaidīga attāluma. Savukārt 70 procentiem eksperimenta dalībnieku šādas spējas novērotas pusē no visiem gadījumiem. Raksturīgi, ka ar domu palīdzību kaut ko nodot citiem, pat tuviem cilvēkiem, izdodas reti.Kaut arī oficiālā zinātne ilgu laiku noliedza telepātiju, fakti par tās esamību bija tik neapgāžami, ka progresīvie zinātnieki nespēja tos ignorēt.  

Kas ir doma?

Angļu pētnieki daudzu eksperimentu un novērojumu rezultātā nonākuši pie secinājuma, ka pastāv «īpaša domu redze», kas arī izskaidro telepātiju. Londonas zinātnieki atbilstoši tā laika līmenim izteica tikpat kā pareizu formulējumu vienam no telepātijas veidiem — tā sauktajai domu nolasīšanai. Secinājums izdarīts 19. gadsimta beigās, taču tas neieguva zinātnes pieprasījumu. Visa 20. gadsimta garumā telepātija palikusi par neatrisinātu mīklu tāpēc, ka zinātnieki nespēj atbildēt uz galveno jautājumu: kas ir doma? Pavisam nesen veikti eksperimenti, kuru gaitā izdevies nedaudz pavērt aizkaru, kas aizklāj domas fizisko īpašību, un tādā veidā rast daļēju telepātijas fenomena izskaidrojumu.Akadēmiķis J. B. Kobzarevs uzskata, ka jebkura doma rada supervieglas daļiņas, kuras viņš nosaucis par psihoniem. Turklāt šis process saistīts ar enerģijas atbrīvošanos, līdz ar ko psihoni ir spējīgi radīt enerģētiskus kamolus jeb solitonus, kā tos dēvē biofiziķi. Savukārt parapsihologi tās dēvē par domu tēliem.Objekti apkārtējā vidē var izplūst ne tikai caur acīm, bet arī caur enerģētiskajiem centriem — čakrām.  

Spontānā telepātija

Kaut kas līdzīgs notiek arī spontānās telepātijas gadījumos. Viena cilvēka domas, nokļūstot apkārtējā vidē, pēc pašiniciatīvas nonāk saskarsmē ar cita cilvēka smadzenēm. Zemapziņa šo domu kustību redz, bet, tā kā tās enerģētiskais lādiņš ir ļoti mazs, apziņa nepiefiksē kustības atstātās pēdas. Citiem vārdiem sakot, to iedarbība pazūd lielajā informācijas burzmā un caur filtriem nespēj nokļūt pie cilvēka smadzeņu centrāliem punktiem.Taču tuvu cilvēku smadzenes laika gaitā spēj izšķirt partnera domas no kopējās informācijas burzmas. Pēc šāda principa svešas domas ir spējīgi nolasīt īpaši jūtīgi ekstrasensi. Arī vienkārši cilvēki to dara, taču neapzināti. Ikviena pietiekami ilgi pastāvoša kolektīva darbinieki ir labi informēti cits par citu, neatkarīgi no tā, cik runātīgs ir katrs cilvēks. Cilvēki lasa cits cita domas, kaut arī paši to nenojauš.                                               

                                (No: http://www.e-mistika.lv/?txt=303; Attēls no: http://astro.res.lt)

Citu planētu iemītnieki tiek raksturoti visai atšķirīgi

Nav iespējams konkrēts Kosmosa viesu portrets, jo aculiecinieku apraksti ir ļoti dažādi. Ir bijuši vairāki mēģinājumi «svešiniekus» klasificēt, taču līdz šim par veiksmīgāko tiek uzskatīts Žadera Pereiras darbs, kas ir publicēts pasaules lielākajos ufoloģijas izdevumos.Aptuvenais citplanētiešu augums ir minēts 197 gadījumos, no tiem 123 gadījumos tas ir no 90 līdz 160 centimetriem, 43 gadījumos — no 165 līdz 185 centimetriem, 27 — no diviem līdz trim metriem. Minēti arī liliputi — ap 15 centimetru gari — un milži, kuru augums ir četri pieci metri. Ādas krāsa ir norādīta 77 gadījumos. 28 gadījumos minēta balta vai «normāla» āda, 28 — tumša, melna, pelēka vai dzeltena, piecos gadījumos — sarkana, vienā— zilgana un tikai septiņos — zaļa, lai gan par maziem zaļiem cilvēciņiem tiek runāts visai bieži.

ASV astronauti tic citplanētiešiem

Moriss Šatlens ir viens no «Apollo» programmas izveidotājiem un bija atbildīgs par komunikāciju un informātikas sistēmām. Grāmatā «Mūsu senči — atnācēji no Kosmosa» viņš raksta, ka NLO ir sekojuši visiem kosmiskajiem lidojumiem, kas tika realizēti saskaņā ar amerikāņu programmu. Šatlens ir pārliecināts, ka nezināmiem lidojošiem objektiem ir ārpuszemes izcelsme.

Astronauts Gordons Kūpers lieliski sevi pierādījis lidojumos ar «Mercury 7» (1963. gads) un «Gemini 5» (1965. gads). Kā raksta Šatlens, arī Kūpers ir pārliecināts, ka ārpuszemes civilizāciju pārstāvji Zemi apmeklējuši visos laikos. Šo pārliecību astronauts oficiāli ir paudis vēstulē, kas tika nolasīta ANO Speciālajā politiskajā komitejā 1978. gada 27. novembrī.

                 ( No http://apollo.lv/portal/life/67/articles/65603; Attēls no http://www.tvnet.lv/onlinetv/printArticle.php?id=170258)

 Regulāri garīgie vingrinājumi palīdzēs uztrenēt tavus sestā prāta muskuļus. Grāmatas Test Your Psychic Powers (sterling, 1997) autori Sūzena Blekmora un Adams Hārts iesaka šādus padomus: 

Koncentrējies: 

Šī aktivitāte pārbaudīs tavas telepātiskās spējas, kas ļauj sazināties ar prāta palīdzību. Apsēdies galda vienā pusē un nosēdini draudzeni sev pretim. Liec, lai draudzene sajauc kārtis, paceļ augšējo un koncentrējas uz tās zīmi (kāravu, ercenu utt.). Mēģini uztvert zīmējumu un uzminēt kārti. Atkārtojiet šo vingrinājumu, kamēr esat izgājuši cauri visam kāršu komplektam. Tev vajadzētu nejauši uzminēt 10 pareizas atbildes. Ja tev ir veicies labāk, tavs sestais prāts ir daudz asāks par vidējo. 

Liec lietām kustēties: 

Svārstu izmantošana ir balstīta uz maģiskām 19. gadsimta nodarbēm, un runā, ka tie spēj pārraidīt psihiskus signālus. Pagatavo sev svārstu, piesienot garā auklā nelielu smagumu, piemēram, gredzenu vai akmeni. Turi auklu starp īkšķi un rādītājpirkstu un ļauj smagajam galam nokarāties. Saki: „Pulksteņrādītāja kustības virziens nozīmē jā”. Un domās liec svārstam kustēties pulksteņrādītāja virzienā. Pēc īsa brīža svārsts sāks griezties pulksteņrādītāja kustības virzienā. Atkārto vingrinājumu pretējā virzienā ar vārdiem: „Pretēji pulksteņrādītāja virzienam nozīmē nē”.  Tad ieliec tasītē metamo kauliņu un neskatoties sakrati. Pašūpo svārstu virs tasītes. Vēro, kurā virzienā tas nošūpojas, kad jautā: „Vai es uzmetu vieninieku?” Dari to pašu, nosaucot visus ciparus līdz seši, kamēr saņem atbildi jā, un tad paskaties, vai tev ir taisnība. Mēģini to piecas reizes. Ja tev izdodas uzminēt vismaz trīs reizes no piecām, tev un tavam svārstam piemīt milzu spēks!!                                                                                                                  

                                            (Info no žurnāla Cosmopolitan – februāris, 2003) 

 (Attēls no – http://astro.res.lt)

Zvana telefons, un tu jau zini, kas ir zvanītājs. Tu izjūti iekšēju trauksmi par kādu tuvu cilvēku, ar kuru varētu būt noticis kas nelāgs, un tūlīt arī zvana tava draudzene, lai pateiktu, ka iekļuvusi satiksmes negadījumā. Vai tās ir tikai dīvainas sakritības vai arī tomēr kaut kas vairāk?!  Vairums situāciju, kurās ierunājas mūsu intuīcija, patiesībā ir mūsu psihiskās enerģijas darbības sākums. Tā uzskata grāmatas Are You Psychic? (Avery Publishing Group, 1997) autors Hans Holzers. Viņš skaidro, ka tā var būt gan nojauta, gan parasta piesardzība, gan skaidra un acumirklīga apziņa, balss vai vīzija. 

Bet kas tad īsti ir spēja pareģot? Vispopulārākā teorija ir tāda, ka telepātija strādā līdzīgi radio viļņu pārraidei, uztverot citu cilvēku smadzeņu darbības radīto enerģiju skaņas viļņu vietā. Citi uzskata, ka ekstrasensu vīzijas ir skats pilnīgi citā pasaulē. Ekstrasensi uzsver, ka mums visiem ir tā saucamais sestais prāts – spēja saņemt zināšanas vai informāciju bez tradicionālo maņu – redzes, dzirdes, taustes, ožas – izmantošanas. Tomēr, daļai cilvēku šī spēja ir daudz attīstītāka nekā citiem.