Sapņu un intuīcijas mijiedarbība (“vēstījuma” sapņu periodi)…

Manuprāt, sapņi mijiedarbojas ar intuīciju, un tas visizteiktāk izpaužas konkrētos laika periodos, kas ilgst vidēji 3 – 6 dienas…tomēr, reizēm šādi sapņi cilvēku fiziski spēj nogurdināt, jo pat guļot (atpūšoties), liek daudz vairāk domāt (darboties smadzenēm) un izdzīvot „sapņa realitāti” daudz konkrētāk kā vienkāršu sapņu sapņošanas periodos… 

Dažkārt aizdomājoties par to, ko redzu sapņos, liekas, tie ir cieši saistīti ar intuīciju…būtībā, kā neredzamās intuīcijas (iekšējās balss) vizuāls attēlojums mūsu apziņai… Sapņi vizuāli parāda to, ko iekšēji saka mūsu zemapziņa, to, ko tā jūt, kas varētu notikt…un nav pat īpaši svarīgi, cik precīza ir sapņos parādītā „filma”, kas nebūt nenozīmē, ka dzīvē notiks tieši tā, kā redzēts sapnī, tomēr, kaut kāda doma un aptuvens ieskats tiek parādīts…svarīgi tikai tas, vai mēs to mācēsim pareizi interpretēt (saprast)….vai spēsim tajā iedziļināties…. 

Esmu ievērojusi, ka katru mēnesi ir vairākas dienas (aptuveni 3 – 6 dienu periods), kad sapņus ir visvieglāk atcerēties, un tīri intuitīvi jūtu, ka tie ir ar nozīmi apveltīti sapņi, kas cenšas kaut ko pateikt…nezinu kā tas skaidrojams, varbūt šādu sapņu esamību ietekmē mēness fāzes vai kas tamlīdzīgs (neesmu līdz šim meklējusi sakarības un neesmu veikusi vērojumus, pēc kuriem varētu pateikt kurās dienās būs redzami šādi sapņi), tomēr no savas pieredzes varu teikt, ka šādi periodi pastāv… Un pat tad, kad arī citās naktīs (vai pat dienā) sapņotie sapņi ir bijuši īpaši spilgti un saturā bagāti, dažkārt tomēr pēc pamošanās nav sajūta, ka tie būtu bijuši ar kaut ko īpaši, tos nekādā mērā nav vēlme izprast, nav vēlme iedziļināties to paustajā nozīmē, jo, iespējams, tiem tik tiešām nav nekādas nozīmes, tie nenes sev līdzi nekādu vēstījumu… Jā, patiešām, domāju, ka ļoti svarīga ir sajūta pēc pamošanās, tad arī vislabāk var saprast, kuram sapnim būtu jāpievērš uzmanība, un kuram ne…kaut kādas iekšējās sajūtas to pasaka priekšā….  

Tomēr, šādi, vēstījumus saturoši sapņi, cilvēkus fiziski var nogurdināt, pārslogojot viņa prātu ar zemapziņas (arī intuīcijas) sniegto informāciju, kas gribot vai negribot prātam ir tieši vai netieši jāizanalizē…. Tāpēc, gadās situācijas, kad cilvēks pēc pamošanās jūtas vēl vairāk neizgulējies un noguris kā pirms tās… 

                                                                                                  (Santa Gūte)

Vai sapnis vēlas ko pateikt…varbūt brīdināt, pamācīt, pastāstīt….?!

Bieži esmu saskārusies ar situācijām, kad sapņos redzētais piepildās dzīvē…varbūt, realitātē viss nenotiek tieši tāpat kā izsapņots, tomēr idejiskā līnija ir pilnīgi precīza, tikai reālā dzīve to interpretē savā izpildījumā…  

Minēšu piemēru: reiz satikos ar puisi, viss šķita ideāli, vienkārši lieliski, būtībā, likās – esmu sastapusi savu ideālo vīrieti… Satikāmies, un šķita, ka simpātijas ir abpusējas, ka ir vēlme kaut ko turpināt, vēlme būt kopā vēl un vēl…. Protams, kā jau tas mēdz būt, bija arī dažādi šķēršļi, kas liedza būt kopā tad, kad vien ienāk prātā…tomēr turpinājām sarakstīties un domāt par nākamajiem randiņiem u.tml. muļķībiņām… Bet tad, kādā naktī redzēju pavisam dīvainu sapni: mans izredzētais sapņu princis sapnī kādam teica: Viņa nekad nebūs man īstā!! (texts bija domāts it kā par mani)…pamodos pārbijusies un nepatīkamu sajūtu pārņemta, nespējot aizmirst šo it kā zīmīgo teikumu – frāzi!! Pagāja tikai dažas dienas, kad sapratu, ka kaut kas tik tiešām nav kārtībā, puisis vienkārši nozuda, neko nesakot…liki piebilst, kopš tās dienas neesmu viņu redzējusi!! Izrādījās gan, ka šāda tendence nozust ir šī puiša stilā, ka ne nu es pirmā ne pēdējā, kurai to nācies piedzīvot… Tomēr vēl arvien bieži aizdomājos par redzētā sapņa nozīme, par to, ka tas, būtībā brīdināja, jau laikus sagatavoja tam, kas principā sekos dzīvē…pateica priekšā viņa attieksmi pret mani…jo arī to sapnī varēja izjust un izdzīvot gluži kā īstas dzīves virpulī!! 

Nu jau ir pagājis krietns laiks kopš pieredzētā, bet par to atkal aizdomājos, kad pagājušajā naktī redzēju kādu, manuprāt, tikpat nozīmīgu sapni… Jāpiebilst, ka pirms dažām dienām pazaudēju kādu, kas ir ļoti sirdij tuvs un mīļš (protams, katra šķiršanās ir sāpīga, ja tas ir tas, ko vismazāk vēlies), un pārdzīvojumi un sāpes ir neizbēgamas!! Skaidri apzinos, ka daudzkārt mēs sapņojam par lietām, ko esam pēdējā laikā piedzīvojuši, kaut vai par dienā darīto, redzēto u.tml., ne velti mēdz teikt: ka tik tev tas un tas šonakt pat sapņos nerādās!! Zemapziņa uzkrāj pat visneiedomājamākos un sīkākos mūsu dzīves piedzīvojumus un pārdzīvojumus, ko vēlāk tieši vai netieši atspoguļo mūsu sapņu scenārijos!! Ak jā, novirzījos no tēmas, tātad, par to manu pagājušās nakts sapni…jāpiebilst, ka visas šīs naktis, kopš šī man būtiskā notikuma sev mīļo cilvēku sapņos neredzēju ne mirkli, pat ne tos notikumus, kas saistīti ar viņu… Pati brīnījos, jo daudzkārt ir nācies murgot par dažādiem pārdzīvojumiem, bet tagad sapņi bija pilnīgi neitrāli…līdz pagājušai naktij (sapnim), kad tikai viena vienīga frāze no sapņa liek kārtējo reizi aizdomāties, man mīļā cilvēka pateiktais: Santucīt, tu man esi mīļa, bet man pārāk bieži tevi ir jāmierina!!  

Tikai viens mirklis, tikai viens teikums…un vairāk nekā, bet tas liek domāt vēl un vēl…un skaidri nesaprast, ko šis sapnis man gribēja pateikt?! Es šaubos, ka varētu piekrist tam, ka mani ir bijis pārāk bieži par kko jāmierina, bet varbūt…un varbūt, ka viņš mani gribēja redzēt emocionāli spēcīgāku…varbūt, ka….ak, pieņēmumu ir daudz, bet skaidras atbildes nav….jo ne jau šis cilvēks pats man to teica, to darīja sapnī uzburts viņa tēls…tikai, vēl aizvien liekas, ka sapnis kārtējo reizi gribēja kaut ko pateikt priekšā!! Jautājums tikai, kā to pārtulkot dzīvē?!  

Manu sapņu ietekme…

Kā mūs ietekmē sapņi?! Par ko tie mums liek domāt?! Vai intuitīvi pasaka kaut ko priekšā?! Vai telepātiski ar sapņu palīdzību iespējams uzzināt to, kas notiks, vai kaut vai aptuveni uzzināt kā un kas notiks?! Vai netieši, bet tomēr kaut kādā ziņā ar sapņu palīdzību spējam nolasīt kāda cilvēka domas, viņa zemapziņu?! Uz šiem un citiem jautājumiem mēģināšu atbildēt no savas pieredzes, kā arī no draugu un paziņu stāstītā!! 

Manuprāt, sapņi dažkārt spēj pateikt ļoti daudz…ir bijuši gadījumi, kad nosapņotais piepildās, tiesa, ne gluži tā, kā tas ticis nosapņots, bet tā būtība realizējas. Piemēram: ar sapņu palīdzību daudz kārt esmu sapratusi, ko nozīmēju vienam vai otram cilvēkam, kādas ir viņa domas par mani u.tml., jāsaka, sapņi to ir pateikuši diezgan nekļūdīgi!

Tāpat, maniem sapņiem piemīt zināma daļa telepātijas. Piemērs: ir kāds cilvēks, kas dzīvē ļoti daudz pāri darījis, un tiklīdz redzu viņu sapnī, zinu, ka pāris dienu laikā viņš uzradīsies, kaut vai – tikai piezvanīs, bet to es zinu skaidri un nekļūdīgi, principā, paredzu viņa rīcību ātrāk kā viņš pats….tā nav sliktu domu piesaukšana, kuras vēlāk materializējas, tā, manuprāt, vairāk ir kaut kādā ziņā telepātija. Jo nebūt ikdienā nedomāju par šo cilvēku, bet tiklīdz redzu sapnī, tā nav divu domu, ka viņš uzradīsies…. Varu neredzēt mēnešiem ilgi, un tikmēr būs miers, bet tiklīdz ir šāds sapnis, tā ir skaidrs, kas var sekot…. Pat to, ar kādu attieksmi šis cilvēks attieksies, vai ko darīs, arī to pasaka sapnis…viss atkarīgs no tā, kāda būs sajūta pēc pamošanās…ja ļoti nepatīkama, tad nekas labs nav gaidāms!! 

Būtībā, diezgan daudz varētu runāt arī par sajūtām pēc pamošanās, par to, kādi ir iespaidi no tā ko atceramies pēc nosapņotā (varbūt pat tikai pēc tā, kas palicis zemapziņas līmenī, bet no rīta pat nav iespējams atcerēties). Ja pamostos, un jūtos labi, tad visticamāk, tāda būs visa diena, bet, ja pamostoties jūtu, ka nebūs labi, ka kaut kas nav kārtībā, tad tieši tā arī būs!! Reizēm, redzot sapņos kaut ko, pēc kā ir sajūta, ka kaut kas nebūs labi, liekas, kāpēc gan vajadzēja vispār iet gulēt, varbūt nemaz nekas ļauns nenotiktu, ja nebūtu šo sapņu, bet šāda doma ir maldīga, jo sapņi daudzkārt ir tieši tie, kas mani brīdina, kas vēlas kaut ko pateikt priekšā un pasargāt, varbūt pat sagatavot savlaicīgi, būtībā, rada intuīciju!! Ir pat bijuši gadījumi, kad pamostoties trīcu, un nezinu kāpēc, nevaru to izskaidrot, jo sapni neatceros, bet izrādās, šī sajūta ir kā zīme, ka ir noticis, kas slikts… 

Ir arī cilvēki, kas tic tam, ka tad, ja viņi redz sapnī konkrētu lietu vai notikumu, tad notiks tas un tas! Piemēram, esmu dzirdējusi no vairākiem cilvēkiem, ka gadījumos, ja viņi redz kāzas, īpaši tad, ja redzami jaunlaulātie, tad noteikti nomirs kāds draugs vai radinieks. Piemēram, redzēt zīdaini, nozīmē kādas nepatikšanas, savukārt, ja sapnī redz staciju vai vilcienu, tas ir uz labu! Vairāk vai mazāk katram cilvēkam šādas zīmes, ko viņš redz sapnī, un kā tās var izskaidrot, ir individuālas, tomēr, ir arī iespējams savus sapņus skaidrot ar sapņu tulku palīdzību (apkopoti skaidrojumi sapņiem). Bet tam, vai šiem skaidrojumiem ticēt, protams, ir katra paša ziņā. Šādu sapņu tulku iespējams arī aplūkot – http://artil.sbn.bz/base/view/document/1124487192  

 Tomēr, daudzkārt savus sapņus varam ietekmēt paši, jo bieži vien tie rodas no zemapziņas dzīlēm, no tā, par ko domājam. Un, ja domāsim labas domas, iespējams, sapņi būs daudz pozitīvāki… Un tas nekas, ja sapņi lielākoties ir visai nesakarīgi un neizprotami, gluži kā abstrakta filma, kurai nav konkrēta sižeta, un viss ir viens liels sajukums, galvenais – lai tie būtu pozitīvi, jo no tiem daudzkārt ir atkarīgs arī mūsu reālās dzīves noskaņojums!!  Un galu galā, tie tik daudz spēj pateikt priekšā….                                                                                                                                                                                                                           (Santa Gūte, Attēls no – http:astro.res.lt)

Sapnis vai realitāte?!

 (atteels no: http://www.theparadise.lv)

 Sapnis, realitāte vai neizskaidrojams misticisms?! Pirms pāris gadiem piedzīvoju ko dīvainu… Parasta diena, parasts vakars…it kā parasta nakts…sapņi…un tad, kāds visai dīvains sapnis (iespējams – sapnis), kas vēl šobrīd iztēlē jaucas ar realitāti…ar kaut ko neizskaidrojamu…būtībā, ar paranormālām parādībām un neizpratni – sapnis vai tomēr realitāte…?!  Tātad: ap pulksten 4 no rīta it kā pamodos, paskatījos telefonā cik rāda pulkstenis, ārā viss tumšs, aizvēru acis, un atkal tā kā pusnomodā atveru, jo dīvaina sajūta to liek darīt…un paraugoties uz loga pusi, redzu, ka diezgan strauji uz manu pusi no tālienes tuvojas spoža bumba, kas visu sev apkārt izgaismo…tā tuvojas arvien tuvāk un tuvāk, viss apkārt it kā apstājas, it kā sastingst, bet viss ir gaišs (miglaini gaišs), un spožais objekts tuvojas ļoti ātri, iziet arī cauri logam, un arī istaba kļūst spoži gaiša…bet pakliegt vai pakustēties nav iespējams, sajūta vienīgi, ka mazliet bail, jo nesaprotu kas un kāpēc notiek, bet it kā saprotu, ka pretoties nav iespējams un aizbēgt arī ne, jo viss notiek pārdabiski, pār ko man vairs nav varas! 

 Tālāko ar vārdiem ir grūti aprakstīt, bet sajūtas, domājot par notikušo, ir tik spēcīgas un iekšēji izjūtamas vēl šodien. Visapkārt spilgta, pelēkbalti zaļgana gaisma, ļoti spilgta! Skaņa – vārdiem neaprakstāma, nekad iepriekš, un arī pēc tam tādu vairs neesmu dzirdējusi, ļoti dīvaina, griezīga, visai stipra, nesaprotama…neizstāstāma, nevaru pat iedomāties ar ko salīdzināma, jo ar tādu realitātē tik tiešām neesmu saskārusies, pat iedomāties nevaru ko lai tai pielīdzina, lai varētu kaut nedaudz ļaut Jums – šī stāsta lasītājiem, to iztēloties… varbūt nedaudz tā atgādināja zobārsta urbi, bet tā ir tikai kā neliela sastāvdaļa visā šajā griezīgās skaņas gammā….šaušelīga, iedomājoties vien ķermenim pāri pārskrien skudriņas…ausīs sīc…liekas, ka galva var pārplīst no tik dīvainas un nedzirdētas skaņas….  Tālākais jau varētu likties kā murgs….tieku pacelta aptuveni metra augstumā virs gultas, pilnīgi taisni, it kā gulētu uz dēļa, bet neesmu nekur, vienkārši karājos gaisā…nevaru pakustināt neko, esmu kā sastindzināta…bet jūtu kā tieku lēnām celta uz augšu…jūtu it visu, kas notiek, tikai izdarīt nevaru neko…spilgtā gaisma, dīvainā griezīgā skaņa, kas izklausās visai motorizēti, arī it kā īsti nesaprotamas balsis, tā kā iztālēm, un īsti nesadzirdāma valoda, tikai nojauta, ka kāds savā starpā komunicē, jutu to visu tā, it kā tas tiešām notiktu ar mani reāli, un nevis sapnī….  

To, kas notika vēl pēctam, nezinu vai neatceros, ar to arī mana atmiņas filma ir pārtrūkusi vai arī tas ir izdzēsts apzināti no manām smadzenēm… Jāpiebilst, ka nekādus dīvainus radījumus gan es neredzēju, vienīgi jutu kādu dzīvu būtņu klātbūtni, bet vizuāli manā redzes laukā tās neparādījās… Nākamais, ko atceros, ka pēkšņi atkal pamodos, ar sajūtu, ka esmu ļoti pārgurusi, tā it kā sazin nezin ko būtu darījusi, tā, it kā būtu smagi strādājusi, palūkojos telefonā, un jutos visai izbrīnīta, jo pulkstenis rādija tieši tikpat, cik bija rādījis pirms šī it kā saucamā „sapņa”…tas arī rada vislielāko neizpratni…tā, it kā laiks visu šo laiku būtu bijis apstājies…. Brīdī, kad pamodos, tas radīja tikai izbrīnu, bet, kā jau iepriekš minēju, sagurums bija tik milzīgs, ka par to nespēju domāt, aizmigu nekavējoties… No rīta pamostoties bija ļoti dīvaina sajūta, jo naktī piedzīvotās sajūtas nebija izzudušas, un visas tās skaņas, gaismas u.tml. vēl spilgti bija palikušas atmiņās….   Kādu laiku par to nevienam nestāstīju, jo pati nespēju saprast – sapnis vai īstenība…un nesaprotu to arī tagad…it kā sapnis, tomēr paliek vien jautājums: nespēju izskaidrot, kā var dzirdēt tik pārdabisku skaņu?! Un kā gan pēkšņi var apstāties laiks?! Hmmmmzzz…..dīvaini…. Pieņemu, ka arī tagad daudzi domās, ka tikai fantazēju, vai esmu galīgi jukusi, bet diezin vai tā…jūtos pavisam labi, un šādus stāstus tāpat vien neizfantazēju!! Bet ikdienā par to necenšos runāt…tieši šī iemesla pēc – ka varētu nesaprast, vai uzskatīt par savādnieci…                                                                                           (Santa Gūte)