Sapnis vai realitāte?!

 (atteels no: http://www.theparadise.lv)

 Sapnis, realitāte vai neizskaidrojams misticisms?! Pirms pāris gadiem piedzīvoju ko dīvainu… Parasta diena, parasts vakars…it kā parasta nakts…sapņi…un tad, kāds visai dīvains sapnis (iespējams – sapnis), kas vēl šobrīd iztēlē jaucas ar realitāti…ar kaut ko neizskaidrojamu…būtībā, ar paranormālām parādībām un neizpratni – sapnis vai tomēr realitāte…?!  Tātad: ap pulksten 4 no rīta it kā pamodos, paskatījos telefonā cik rāda pulkstenis, ārā viss tumšs, aizvēru acis, un atkal tā kā pusnomodā atveru, jo dīvaina sajūta to liek darīt…un paraugoties uz loga pusi, redzu, ka diezgan strauji uz manu pusi no tālienes tuvojas spoža bumba, kas visu sev apkārt izgaismo…tā tuvojas arvien tuvāk un tuvāk, viss apkārt it kā apstājas, it kā sastingst, bet viss ir gaišs (miglaini gaišs), un spožais objekts tuvojas ļoti ātri, iziet arī cauri logam, un arī istaba kļūst spoži gaiša…bet pakliegt vai pakustēties nav iespējams, sajūta vienīgi, ka mazliet bail, jo nesaprotu kas un kāpēc notiek, bet it kā saprotu, ka pretoties nav iespējams un aizbēgt arī ne, jo viss notiek pārdabiski, pār ko man vairs nav varas! 

 Tālāko ar vārdiem ir grūti aprakstīt, bet sajūtas, domājot par notikušo, ir tik spēcīgas un iekšēji izjūtamas vēl šodien. Visapkārt spilgta, pelēkbalti zaļgana gaisma, ļoti spilgta! Skaņa – vārdiem neaprakstāma, nekad iepriekš, un arī pēc tam tādu vairs neesmu dzirdējusi, ļoti dīvaina, griezīga, visai stipra, nesaprotama…neizstāstāma, nevaru pat iedomāties ar ko salīdzināma, jo ar tādu realitātē tik tiešām neesmu saskārusies, pat iedomāties nevaru ko lai tai pielīdzina, lai varētu kaut nedaudz ļaut Jums – šī stāsta lasītājiem, to iztēloties… varbūt nedaudz tā atgādināja zobārsta urbi, bet tā ir tikai kā neliela sastāvdaļa visā šajā griezīgās skaņas gammā….šaušelīga, iedomājoties vien ķermenim pāri pārskrien skudriņas…ausīs sīc…liekas, ka galva var pārplīst no tik dīvainas un nedzirdētas skaņas….  Tālākais jau varētu likties kā murgs….tieku pacelta aptuveni metra augstumā virs gultas, pilnīgi taisni, it kā gulētu uz dēļa, bet neesmu nekur, vienkārši karājos gaisā…nevaru pakustināt neko, esmu kā sastindzināta…bet jūtu kā tieku lēnām celta uz augšu…jūtu it visu, kas notiek, tikai izdarīt nevaru neko…spilgtā gaisma, dīvainā griezīgā skaņa, kas izklausās visai motorizēti, arī it kā īsti nesaprotamas balsis, tā kā iztālēm, un īsti nesadzirdāma valoda, tikai nojauta, ka kāds savā starpā komunicē, jutu to visu tā, it kā tas tiešām notiktu ar mani reāli, un nevis sapnī….  

To, kas notika vēl pēctam, nezinu vai neatceros, ar to arī mana atmiņas filma ir pārtrūkusi vai arī tas ir izdzēsts apzināti no manām smadzenēm… Jāpiebilst, ka nekādus dīvainus radījumus gan es neredzēju, vienīgi jutu kādu dzīvu būtņu klātbūtni, bet vizuāli manā redzes laukā tās neparādījās… Nākamais, ko atceros, ka pēkšņi atkal pamodos, ar sajūtu, ka esmu ļoti pārgurusi, tā it kā sazin nezin ko būtu darījusi, tā, it kā būtu smagi strādājusi, palūkojos telefonā, un jutos visai izbrīnīta, jo pulkstenis rādija tieši tikpat, cik bija rādījis pirms šī it kā saucamā „sapņa”…tas arī rada vislielāko neizpratni…tā, it kā laiks visu šo laiku būtu bijis apstājies…. Brīdī, kad pamodos, tas radīja tikai izbrīnu, bet, kā jau iepriekš minēju, sagurums bija tik milzīgs, ka par to nespēju domāt, aizmigu nekavējoties… No rīta pamostoties bija ļoti dīvaina sajūta, jo naktī piedzīvotās sajūtas nebija izzudušas, un visas tās skaņas, gaismas u.tml. vēl spilgti bija palikušas atmiņās….   Kādu laiku par to nevienam nestāstīju, jo pati nespēju saprast – sapnis vai īstenība…un nesaprotu to arī tagad…it kā sapnis, tomēr paliek vien jautājums: nespēju izskaidrot, kā var dzirdēt tik pārdabisku skaņu?! Un kā gan pēkšņi var apstāties laiks?! Hmmmmzzz…..dīvaini…. Pieņemu, ka arī tagad daudzi domās, ka tikai fantazēju, vai esmu galīgi jukusi, bet diezin vai tā…jūtos pavisam labi, un šādus stāstus tāpat vien neizfantazēju!! Bet ikdienā par to necenšos runāt…tieši šī iemesla pēc – ka varētu nesaprast, vai uzskatīt par savādnieci…                                                                                           (Santa Gūte)

NLO – tālu planētu iemītnieki vai tikai optiskas parādības atmosfērā?!

  NLO — neatpazīts lidojošs objekts, par ko ir izteiktas visdažādākās versijas — sākot ar to, ka ar NLO mūs “apciemo” tālu planētu iemītnieki, un beidzot ar — ka nekā tāda jau nemaz nav, tās esot tikai optiskas parādības atmosfērā. Vēl kāda populāra versija saistās ar to, ka NLO īstenībā neierodas no Kosmosa, bet atrodas tepat uz Zemes — planētas dzīlēs vai citās dimensijās. Mazāk populāra versija saistās ar to, ka NLO pārvalda vācieši, kuri mistiski pazuduši Otrā pasaules kara laikā, un viņu ideju turpinātāji. 

 Pelēki humanoīdi “nolaupa” sievieti Viens no Kanādas laikrakstiem 1985. gadā ziņoja par kādas mājsaimnieces Ennes Stripas piedzīvojumu. Enne bija pazudusi, un viņas radinieki vērsās policijā, lai tā sāktu meklējumus. Sieviete bija pazudusi uz divām nedēļām. Kādā naktī sieviete pati atgriezās mājās, taču no kurienes viņa uzradās, neviens neredzēja. Vairākas dienas Enne neko nespēja atcerēties un līdz ar to arī izskaidrot, kur bijusi.

Pēc kāda laika atmiņa atgriezās un misis Stripa izstāstīja, ka dienā, kad vīrs bijis darbā un bērni skolā, pēkšņi parādījušās divas pelēkas būtnes ar lielām izstieptām galvām un milzīgām acīm. Svešinieki paņēmuši viņu uz lidojošā kuģa, kas bija piezemējies mājas iekšējā pagalmā. Enne stāsta, ka kuģis izskatījies kā apaļš metālisks objekts, kas stāvējis dažus metrus virs zemes. No objekta izvirzījušās kāpnes, un gūstekne ar abiem pelēkajiem humanoīdiem ir kāpusi pa to augšup. Pelēkās būtnes kontaktējās ar sievieti ar domās izteiktām pavēlēm. Kad Enne izkāpusi no lidaparāta, izrādījās, ka tas atrados milzīgā angārā. Viņu sagaidījuši militārās formās tērpti cilvēki, kuri, pēc sievietes apgalvojuma, runājuši vāciski. Enne no dokumentālajām filmām atcerējās, ka šādu formu Otrā pasaules kara laikā nēsājuši nacisti. Enne ievēroja, ka visu komandējuši cilvēki formās, bet pelēkās būtnes viņiem pakļāvušās. Sievieti veda pa gariem gaiteņiem, kamēr viņa nokļuva istabā, kas atgādināja laboratoriju. Parādījās baltā uzsvārcī tērpies cilvēks, kurš angļu valodā ar akcentu paziņoja, ka sievietei nenodarīs nekādu ļaunumu, tikai izdarīs analīzes un paņems olšūnu. Divu nedēļu laikā nozagtā atradās medicīniskajā laboratorijā, kur tika pakļauta dažādiem medicīniskiem pētījumiem. Misis Stripa neatceras, kā viņai izdevās nokļūt atpakaļ.

Ufologa sensacionālais slēdziens: Par šo Kanādas preses paziņojumu ieinteresējās pazīstamais amerikāņu ufologs Mels Kreigs. Viņš satikās ar abdukcijas upuri. Hipnozes stāvoklī sieviete spēja atcerēties vēl dažas detaļas. Ne reizes divu nedēļu laikā Enne neredzēja debesis — telpai nebija logu. Pēc tā Kreigs izteica sensacionālu slēdzienu: Ennu Stripu nolaupīja nacisti, kuri pēc Otrā pasaules kara bija izbēguši no soda. Viņi radījuši pazemes bāzi, varbūt pat ne vienu, kurā izstrādā augstvērtīgu kara tehniku. NLO, kas tiek redzēti dažādās zemeslodes vietās, ir lidaparāti, kas radīti šajās pazemes bāzēs. Kas saistās ar pelēkajām būtnēm, tad Kreigam ir divas versijas. Tie ir vai nu roboti, ko pazemes bāzēs radījuši nacisti, vai attālu galaktiku iedzīvotāji, kuri kaut kādu iemeslu dēļ ir apvienojušies ar nacistiem.

                                                  (http://www.tvnet.lv/men/life/article.php?id=40824)

                                                   (Attēls no:  http://www.efbeer.lv)

NLO – mana pieredze…

 (Attēls no: http://www.e-misterija.lv)

Šīs lapas ideja radās saistībā ar pašas pieredzēto… Pirms gandrīz desmit gadiem , 1997. gada februārī, naktī no svētdienas uz pirmdienu (datumu gan precīzi neatceros)…redzēju kaut ko neizskaidrojamu, iespējams, pārdabisku!!  

Viss notika apmēram tā: nakts, bet īsti aizmigt nevar, grozos pa savu gultiņu, līdz beidzot iemiegu… Bet miegs tāds nekāds, ik pa laiciņa atkal pamostos…. Kādā brīdī, nespēju pat izskaidrot kāpēc, bet tā it kā kāds man liktu izbāzt galvu ārā no gultas un paskatīties uz to, kas notiek aiz loga…. Redzētais mani pārsteidza, gar logu lēni aizslīdēja liels, gaišs apļa veida vai ovāls spožs objekts…diezgan lēni, bet kustībā, tas aizvirzījās prom… Šo nezināmo spīdīgo objektu vēl ilgi bija iespējams redzēt tālumā – aptuveni stundu… Bet otreiz tik tuvu tas vairs nepietuvojās…. Šo skatu redzēja arī mans brālis, tikai žēl, ka vecāki tobrīd mājās nebija…. Lai gan, pat neatceros, man šķiet, ka bail tobrīd nebija, drīzāk, tas bija izbrīns… Jāsaka tā, X-failus saskatījušies tajā vakarā nebijām, jo tobrīd tos vēl nerādīja, bet kad tos sāka demonstrēt pa TV, droši vien tieši šīs pieredzes rezultātā tas kļuva par manu mīļāko seriālu!!  

Lieki piebilst, ka daudzi pieaugušie mums toreiz neticēja, kaut gan pat mēģināju uzzīmēt redzēto… Domāja, ka tās tikai mūsu fantāzijas!! Tomēr, kad pēc pāris dienām presē parādījās publikācijas, ka tieši tajās dienās ne viens vien cilvēks redzējis šādas dīvainas parādības vairākās Latvijas vietās, ticamība kļuva lielāka, jo kā gan varēju izdomāt ko tādu, par ko prese rakstīs tikai pēc pāris dienām….                                                                                                                                                                                                                      (Santa Gūte)