Apzinātie sapņi…

Apzinātie sapņi ir sapņi, kurus cilvēks atceras. 

Apzinātos sapņus var pieskaitīt pie bezprāta kategorijas, jo šie sapņi mūs iesaista dialogā un mijiedarbībā starp sapņiem un visu sapņos notiekošo. 

Cilvēki patiešām redz apzinātos sapņus, jo tie ir saistīti ar ķermeni vairāk, nekā var iedomāties. Tie, kas redz apzinātos sapņus, stāsta, ka ķermenim guļot miegā, prāts ir nomodā. Viņi apgalvo, ka redz iekšējo ķermeņa dzīvi, piedzīvojot izjūtas un pārdzīvojumus, kurus nomoda stāvoklī nekad nav izjutuši. 

Eksperimentāli ir pierādīts, ka apzinātajos sapņos laika novērtējums (izjūtas) ir ļoti tuvas reālajā dzīvē pastāvošajām. Tas pārsteidz, jo ļoti daudzi sapņos izdzīvo gadus un pat dzīves. Šķiet, sapņos šāds efekts tiek panākts ar t.s. scēniskā trika palīdzību, līdzīgi kā teātrī vai kino tiek radīta laika plūsmas ilūzija. 

Dažāda veida pētījumos ir pierādīts, ka sapnī notiekošais uz smadzenēm un daļēji arī uz ķermeni iedarbojas tāpat, kā tas notiek nomodā. Piemēram, sapnī cilvēks aiztur elpu, tiek fiksēta viņa elpošanas ritma maiņa. Proti, mūsu smadzenes uz šīm darbībām gan sapnī, gan nomodā reaģē vienādi, tām tik tiešām sapnis ir realitāte. Un kaut arī mūsu kultūra cenšas to ignorēt, sapņos pārdzīvotais ir tikpat reāls kā nomodā pieredzētais. Tāpēc, ja cilvēks vēlas uzlabot savu dzīvi, viņam jāuzlabo arī sapņi. 

Lielākoties apzinātie sapņi sniedz krietni pozitīvākus pārdzīvojumus nekā parastie sapņi un – vēl jo vairāk – murgi. 

Bez stingras, precīzas apņemšanās saglabāt izpratni sapnī, apzinātie sapņi ir gaužām reti. Tātad, pašam ir iespējams regulēt un ierobežot apzināto sapņu daudzumu, biežumu. Sapnī saņemam informāciju no zemapziņas, un tāpēc uztraucamies – apzināti kontrolējot savus sapņus, šo svarīgo procesu iespējams izjaukt. Sapņi nav pilnībā zemapziņas raidīti, tie ir pārdzīvojumi, ko savstarpēji veido apzinātais ar neapzināto, tāpēc arī savus sapņus varam atcerēties. 

Apzinātais vai vienkārši sapnis, tas ilgst aptuveni stundu. 

 

Sapņi 

Sapņi ir realitātes imitācija, ko veic uztveres sistēmas. Miegā informācijas uztvere no ārpasaules, ķermeņa kustības ir niecīgas, turpretī smadzeņu aktivitāte ir diezgan liela. Un guļošais redz, dzird, jūt un pārdzīvo to, kā konkrētajā brīdī apkārtējā pasaulē nemaz nav. 

Ir jāizprot, kāds labums būs no tā, ka iemācīsieties iedarboties, kontrolēt savus sapņus. Pievērsiet īpašu uzmanību jebkuram troksnim, dziesmai, tekstam vai skaitļu rindai, ko redzat sapnī, jo sapņi var palīdzēt kontaktēties ar iekšējo informāciju un resursiem, kas jums ir nepieciešami. 

 

Kā atcerēties sapņus?! 

Cilvēkam, neiemācoties atcerēties parastos sapņus, nebūs arī apzināto sapņu. Jo galvenais ir spēja atcerēties. Un spēt sapnī apjaust, ka tas ir sapnis. Tāpēc jāzina, kam tas līdzinās. Sapni atstāstot, to ne vienmēr var atšķirt no realitātes, kaut arī sapņu pasaulē daudzi nomoda likumi nedarbojas. Jāiemācās katru nakti atcerēties kaut vai vienu sapni. Tāpēc kārtīgi jāizguļas. Jo tikai labi atpūties cilvēks spēj sakoncentrēties, lai kaut ko atcerētos, var pierakstīt sapni. Daudziem pietiek tikai ar atgādinājumu sev pirms gulētiešanas: „Jāpamostas un jāatceras tas, ko sapnī redzēju un pārdzīvoju”. 

Ja ir pārāk ciešs miegs, un cilvēks nespēj pamosties, var mēģināt izmantot modinātājpulksteni. Ātrā miega periodi ir aptuveni ik pēc deviņdesmit minūtēm. Tātad, lai pamostos kādā no miega ātrajām fāzēm, modinātājam jānozvana pēc 4, 5, 6 vai 7,5 stundām.  

Tad vēl ir jābūt motivācijai, kāpēc sapņi jāatceras. Lai pamostoties prātā ir tikai viena doma: „Ko redzēju sapnī?!”.

                                                                              (http://www.reikinet.lv)