Sapņu liego melodiju kaisu,
Pa tīru, vēsu gaisu….
Kā atvērtu sirdsapziņas maisu,
Vaļā skumīgu sirsniņu raisu,
Noslēpjot pārspīlējumu baisu….
Ar mēru apbrīnas sajūtu tvēru,
Pilienu pa pilienam smeldzību dzēru,
Liegi gaistošu sajūsmu satvēru,
Gaistošas asaru virtenītes savēru,
Pretī kūstošām bailēm pabēru,
Skumju durtiņas aizvēru,
Kaut ko netveramu tik tvēru, tvēru, tvēru…
Līdz savas pašapziņas logu atvēru….
(Santa Gūte)
Ierakstīja santagute 
